Ziņas & Raksti

Ikviens dabas cienītājs piekritīs, ka nekas nevar būt labāks par gulēšanu teltī siltā vasaras naktī. Taču, ja dienas laikā esi pārāk sakarsis, noguris vai neapmierināts no smagās telts nēsāšanas līdzi pārgājienā, šī maģiskā sajūta var ātri pazust. 

Avoti un to aukstais, tīrais ūdens jau izsenis ir zināmi ar veselību atjaunojošām, kā arī skaistumu un dzīvesprieku veicinošām īpašībām. Ne velti tie apdziedāti gan tautas dziesmās, gan pieminēti teikās, tāpat arī dažādos ticējumos, piemēram, ka Lieldienu rītā vajagot vēl pirms saules lēkta avota ūdenī muti mazgāt, tad visu gadu āda būšot balta. Latvijā dažādu avotu ir simtiem, pat tūkstošiem, un tie zināmi kā veselības avoti, svētavoti vai Māras avoti.

Pavisam iespējams, ka daudzi no mums ir pabijuši ekskursijā kādā no Latvijas (vai kādas citas valsts) pilīm, muižām vai līdzīgiem vēstures un arhitektūras pieminekļiem, un ar tiem saistītie nostāsti, leģendas un vēstures fakti vienmēr ir rosinājuši mūsdienu cilvēkos visdažādākās pārdomas: kā ļaudis dzīvoja pirms 800 gadiem? Kādu apģērbu tie valkāja? Kādu ēdienu gatavoja? Kādus ieročus izmantoja, dodoties kaujās? Taču cik daudzi no mums ir vērojuši, kā vienlaidus zilumā kaut kur pie apvāršņa saplūst debesis un jūra, kamēr atrodamies vairāku metru augstumā kādā no Baltijas bākām? 

Vasara ir augļu, ziedu un diemžēl arī lapseņu laiks. Lapsenes ir nepatīkami kaimiņi, turklāt savas mājvietas meklējumos tās nemaz nav izvēlīgas – pūzni tās var veidot gan dārzā, gan bēniņos, gan lodžijas stūrī. Lapsenes vienmēr pamanās uzrasties saldumu tuvumā, tāpēc, ja mājās ir apmetušās lapsenes, pastāvīgi nākas uzmanīt augļus, sulas un ievārījumus. 

Ceļošana vienatnē vairs nav nekas neparasts, taču iesākumā tā var likties diezgan satraucoša – vieni raizējas par drošību, kamēr citus uztrauc iespējamā vientulība.

Mūsu mazā un skaistā Latvija ir mājvieta daudzām viduslaiku pilīm un muižām, un vairākām no tām celšanas gads tiek datēts ar krustnešu ienākšanu Baltijā, kamēr daudzas citas saistāmas jau ar muižniecības laikiem. Daudzas no šīm senajām celtnēm kalpo kā vēsturiski orientieri, un katra no tām ir unikāla ar savu stilu, arhitektūru un kultūrvēsturi. Turklāt vairākas pilis un muižas ir atvērtas publiskai apskatei, kā arī ekskursijām un interesantām aktivitātēm.

Kad runa ir par robežu uzmērīšanu, topogrāfiskā plāna veidošanu un citiem ar mērniecību saistītiem darbiem, katram uzdevumam jābūt veiktam ar augstāko precizitāti un atbildību. Labs mērnieks ne tikai profesionāli veiks savu darbu, bet arī regulāri sekos līdzi jaunumiem nozarē un izmantos mūsdienīgas tehnoloģijas un aparatūru mērījumu veikšanai un informācijas apstrādei. Lieliski savas jomas profesionāļi nav tālu jāmeklē – tos sastapsiet uzņēmumā SIA "Ģeodēzists"!

Ja meklē iedvesmu rakstīšanai vai esi īpaši iemīļojis kāda Latvijas dižgara sarakstīto stāstu, vai arī vienkārši plāno, kurp doties brīvdienās, kāpēc gan neapmeklēt kādu no Latvijas autoru muzejiem? Vairāku Latvijā zināmu rakstnieku bijušās mājvietas ir saglabātas un tajās šobrīd iekārtoti memoriālie muzeji, lai nākamajām paaudzēm vēstītu par šo cilvēku darbiem, dzīves gaitām un iedvesmas avotiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) informatīvās kampaņas "Nebrauc man virsū" sociālā eksperimenta laikā novērots, ka remontdarbu un ceļu uzturēšanas darbu laikā daļa no transportlīdzekļu vadītājiem pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot savu, citu satiksmes dalībnieku un darbinieku drošību. 

Ceļojumu grāmatas aicina doties tuvākos un tālākos piedzīvojumos ne tikai mūs pašus, bet rosina ceļot arī iztēli. Milzīgais attālums, kādā šīs grāmatas aiznes mūsu domas, un kilometrus, kurus mērot tās mūs iedvesmo, lai dotos pārgājienā, braucienā un lidojumā – tās ir pašas būtiskākās lietas. Turklāt, dažkārt tik vien kā ceļojumu grāmatas izlasīšana var mainīt pasaules uztveri – un tikpat veiksmīgi kā pats ceļojums.