Preiļu muižas komplekss un tā parks – viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem
Preiļos esošā muiža var lepoties ar visnotaļ interesantu vēsturi, kā arī arhitektūras daudzveidību: tajā iekļaujas muižas pils, laukakmeņu mūra stallis, divi ieejas vārti, laukakmeņu mūra rotonda, kā arī ainavu parks vairāk nekā 40 hektāru platībā. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža atradās Borhu dzimtas īpašumā. Mūsdienās Preiļu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss.
Vēsture
Preiļu apvidus ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā; arheoloģiskas liecības vēsta, ka pirmie iedzīvotāji Preiļu apkārtnē ienākuši jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Preiļu vārds rakstītajos avotos pirmo reizi minēts 1348. gadā, lai arī vācbaltiešu izcelsmes valodnieks, etnogrāfijas un folkloras pētnieks A. Bīlenšteins atzīmējis Preiļus kā jau ap 1250. gadu apdzīvotu vietu.
1382. gadā Preiļi nokļuvuši grāfu Borhu (viena no vecākajām dižciltīgo dzimtām Eiropā) īpašumā; šī dzimta tiek uzskatīta par Preiļu pilsētas dibinātājiem, un tai ir būtiska loma Preiļu pilsētas un novada vēsturē turpmākos piecsimt gadus.
Sākotnēji Preiļos esot atradusies Livonijas ordeņa pils, kuras celšanas gads un atrašanās vieta nav zināma. Preiļu viduslaiku pils esot nopostīta Ivana Bargā iebrukuma laikā (laika posmā no 1558. līdz 1582. gadam), tomēr grāfi Borhi sagrauto ēku neatjaunoja. Tās vietā turīgā dzimta uzcēla jaunu kungu māju, kas nelaimīgā kārtā 18. gadsimta sākumā nodega. Nodegušās vietā Borhi uzcēla jaunu pili, tomēr vēl pēc laika, kad tā vairs neatbilda iemītnieku vajadzībām un prasībām, 1860. gadā jau atkal tika uzsākta jaunas pils – mūsdienās redzamās – būvniecība Tjūdoru neogotikas stilā.
Par Preiļu muižas jaunās pils iespējamiem projektētājiem tiek uzskatīti arhitekti G. Šahts un A. Beļeckis. Pils celtniecība tika pabeigta 1865. gadā. Tiek uzskatīts, vecā kungu māja iekļauta jaunās apjomā. No sākotnējās interjera apdares diemžēl nekas nav saglabājies. Vēsture atkārtojās – jaunās pils telpās padomju laikos bijusi ierīkota skola, tomēr 1979. gada ziemā pilī izcēlies ugunsgrēks, kā rezultātā nodedzis jumts, savukārt liesmu dzēšanas rezultātā celtne stipri izmirkusi. Mitruma un jumta neesamības dēļ ēka sāka iet bojā.
Muižas pils un parka atdzimšana
Preiļu muižas apbūvei ir noteikts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un arī katrs objekts pats par sevi – kungu nams, kapela, stallis, vārti, vārtsarga namiņš, ainavu parks – ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. No saimniecības ēkām vēl saglabājušies 19. gadsimta otrajā pusē tapušie staļļi, vārti ar smailloka arkām, vārtsarga namiņš un 1817. gadā celtā Apaļā kapela, kas veidota līdzīgi Romas Panteonam. Zem kapelas reiz atradušās Borhu dzimtas kapenes, tomēr gan pēc I Pasaules kara, gan pēc II Pasaules kara tās tika uzlauztas, izpostītas, aplaupītas.
2016. gadā tika nolemts uzsākt Preiļu pils atjaunošanu; pirmajā posmā 2017. gadā tika renovēta ēkas fasāde, nomainīts jumts, savukārt ainavu parks attīrīts no aizaugušiem krūmājiem. Otrajā projekta posmā līdz 2019. gada decembrim tika izgatavoti un uzstādīti pils logi un durvis, veikta sienu un ailu atjaunošana, kā arī sienu siltināšana. Pils rekonstrukcija vēl arvien turpinās un pils apskate ir iespējama tikai no ārpuses.
Preiļu muižas komplekss un tā parks tiek kopts, labiekārtots un veidots, saglabājot savu vēsturisko šarmu, romantiku un kultūrvides ainavu. Vēl līdz mūsdienām saglabājušos izskatu 40 hektāru plašais Preiļu parks ir ieguvis 19. gadsimta vidū, un vēl mūsdienās tas tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem.
Uz sarakstu
