Latgales augstienei raksturīgās ainavas – Dridzis un Dridža ezera dabas parks
Latvijā un visā Baltijā dziļākais – vairāk nekā 63 metri – ezers Dridzis atrodas Krāslavas novada Krāslavas, Skaistas un Kombuļu pagastos. Lai saglabātu Latgales augstienei raksturīgo ainavu, 1977. gadā izveidots dabas parks “Dridža ezers”, iekļaujot tajā ezeru un tam piegulošo teritoriju.
Dridža ezers
Dridža ezers (arī Drīdzs, Drīdža ezers, Dridzis; latgaliešu: Dreidzs) ir 11 kilometrus garš un līkumots, tādējādi atgādinot upi, ir bagāts ar līčiem un pussalām. Ezerā ir deviņas salas, no kurām lielākā – Bernata sala – aizņem gandrīz 14 hektārus lielu platību.
Saskaņā ar vēsturiskiem avotiem (1938. gada mērījumi) ezera dzelme norādīta kā 65,1 metrs, taču 1998. gadā ezera dziļums tika atkārtoti precīzi uzmērīts, konstatējot 63,1 metra dziļumu tā dziļākajā vietā. Dridzis turklāt ir viens no tīrākajiem ezeriem Latvijā – tas ir klasificēts kā mezotrofs, kas nozīmē, ka ūdenstilpē valda labvēlīgi apstākļi dažādu tīros ūdeņos veģetējošu aizsargājamu augu augšanai.
Dridzis ar 20. gadsimta 20. gados izraktu kanālu sistēmu savienots ar citu tam blakus esošu ezeru, proti, Ota ezeru, no kura, savukārt, iespējams doties tālāk uz Ārdava ezeru, bet no tā – vēl tālāk uz citiem ezeriem. Tā apkārtne iecienīta jau kopš seniem laikiem, par ko liecina ap ezeru atrodamie arheoloģiskie un dabas pieminekļi, to skaitā arī Grundānu pilskalns, Sauleskalns, Baterijas kalns, un citi.
Dridža ezera dabas parks
Dabas parks “Dridža ezers” (kategorija Natura 2000 teritorija) administratīvi ietilpst Krāslavas novada Krāslavas, Kombuļu un Skaistas pagastu teritorijā, ietverot Drīdža ezeru un tā apkārtējo teritoriju ar Ota, Dubiņa, Sauleskalna, Solnas, Saules, Mazo Ožukna un Nameņa ezeriem.
Dabas parks 2627 hektāru kopplatībā izveidots 1977. gadā, lai aizsargātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un pauguraiņu ainavu. Teritorijā, pašā Dridža ezera pakājē, ietilpst arī seno latgaļu kulta vieta Sauleskalns, kas ir Latgales augstienes dienviddaļas augstākā virsotne (211 metri virs jūras līmeņa). Dabas parka teritorijā konstatētas daudzas Latvijā aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, tostarp arī ES Putnu un Biotopu direktīvu sugas.
Ko ezera tuvumā pasākt?
Dridža ezera tuvumā atrodas daudz dažādu atpūtas vietu, viesu māju un kempingu, kur tiek piedāvātas gan nakšņošanas, gan aktīvās atpūtas un dažādu pasākumu rīkošanas iespējas, kā arī ēdināšana.
Apkārt Sīvera un Dridža ezeriem ved ainavisks velomaršruts, kura gaitā būs iespēja aplūkot Latgales krāšņo un daudzveidīgo dabu, tai skaitā skatu uz 211 metrus augsto Sauleskalnu un tā pakājē esošo Dubiņa ezeru, un uz Ārdava ezera līčiem. Dridža ezers turklāt ir teicami piemērots ūdenstūrismam, jo no tā caur kanālu sistēmu ir iespējams nokļūt vairākos citos ezeros.
Uz sarakstu
