Ziņas & Raksti

Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv un Valsts vienotajā ģeoportālā geolatvija.lv ir publicēti atvērtie dati, kas satur Administratīvo teritoriju robežas no 2021. gada 1. jūlija. Datus sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Valsts zemes dienestu.

Cilvēki arvien vairāk sāk pievērst uzmanību ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanai savā ikdienā, tajā skaitā arī tad, ja tiek būvēts vai remontēts mājoklis. Izmantojot jaunākās paaudzes siltināšanas materiālus, mēs ne tikai rīkosimies, domājot par apkārtējo vidi, bet arī uzlabosim savas dzīves apstākļus un komfortu. SIA "Vides tehnika" ir uzņēmums, kas piedāvā plašu un daudzveidīgu siltumizolācijas materiālu klāstu, profesionālus tehniskos risinājumus, konsultācijas, būvniecības un renovācijas darbus, kā arī teritoriju apsaimniekošanas pakalpojumus.

Trešdien, 24. februārī, Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros tiešsaistes konferencē no pulksten 10.00 uzstāsies Centrālās statistikas pārvaldes eksperti, prezentējot CSP statistiku par blīvi apdzīvotām teritorijām un datu analīzes rīkus.

Gleznainā Červonkas jeb Vecsalienas muižas pils atrodas Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Červonkā, un ir viena no retajām Augšzemes muižu ēkām, kas tik labā stāvoklī saglabājusies līdz mūsdienām. Greznā sarkano ķieģeļu ēka, kas atgādina pasaku pili, celta 1870. gadā neogotikas stilā un to ieskauj 19. gadsimtā veidots ainavu parks. Muižas pils kopš 2014. gada iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Lielbornes muižas kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 19. gadsimta pirmajā pusē klasicisma stilā, un atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Daugavpils novada Salienas pagasta Lielbornē. Kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta laikā starp 19. un 20. gadsimta miju; ilgu laiku stāvējusi tukša un nolaista, ēka vērienīgus atjaunošanas darbus piedzīvojusi vēl gluži nesen. Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. 

Nav noslēpums, ka distanču slēpošana ir labs sirds un asinsvadu stiprināšanas treniņš; slēpošanas laikā tiek izmantotas visas galvenās muskuļu grupas, tā saudzē locītavas, turklāt tas ir lielisks veids, kā baudīt ziemu ārpus telpām. Protams, ieguvumu ir daudz, taču daudzus no distanču slēpošanas attur viens: tās uzsākšana. Lai arī šī sporta veida tehnika ir gana vienkārša, izaicinājumu var radīt pareizā aprīkojuma izvēle, kā arī slēpošanas pamatu apgūšana, lai justos pietiekami ērti trasē. 

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gadsimtā gotikas stilā celtās Ludzas viduslaiku pils pilsdrupas reiz bija Rēzeknes fogta palīgpils. Krustneši vareno mūra celtni uzbūvējuši uz 18 metrus augsta un stāva paugura vietā, kur kādreiz atradusies seno latgaļu koka pils, un tā bija paredzēta Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai. Līdz mūsdienām no tās ir saglabājušās vien divas sienas no torņa un viena pils ārsiena, kā arī no laukakmeņiem izlikts bruģis pils pagalmā. Ludzas viduslaiku pilsdrupas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

2021. gads nesīs būtiskas izmaiņas pašvaldību dzīvē: 1. jūlijā stāsies spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Iedzīvotāju galvenais ieguvums būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas, jo bez spēcīgiem attīstības centriem valstī nav iespējama līdzsvarota reģionālā attīstība, bet bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver – jautājumu netrūkst, taču atbildes tiek sniegtas uz visiem.

Tagadējā Naujenes pagastā, vietā, kur Livonijas ordeņa vajadzībām, iespējams, 1275. gadā celta, Dinaburgas mūra pils, no 8. līdz 13. gadsimtam pacēlies seno latgaļu apdzīvots pilskalns. Mūsdienās bijušā pilskalna vietā saglabājušās Dinaburgas pils drupas – pastāv uzskats, ka tieši šajā vietā meklējami Daugavpils pilsētas pirmsākumi. Savukārt, apmēram vienu kilometru garā Dinaburgas pils taka atrodas Daugavas labajā krastā un no tās sākumpunkta paveras iespaidīgs skats uz vienu no upes lokiem.