Līvānu uzņēmējus informē par sadarbības iespējām ar Baltkrieviju
"Baltkrievijas universālā preču biržas" pārstāvis Latvijā Andris Spūlis detalizēti pastāstīja par Līvānu novada uzņēmēju iespējām iesaistīties tirdzniecībā ar Baltkrieviju, izmantojot Baltkrievijas universālo preču biržu.
"Baltkrievijas universālā preču birža" ir reģionā lielākā preču elektroniskās tirdzniecības platformā, caur kuru tiek tirgoti (imports/eksports) kokmateriāli, metāls, lauksaimniecības produkcija, celtniecības materiāli un rūpniecības produkcija.
2012.gadā Biržā veikto darījumu kopējais apjoms bija 1,5 miljardi EUR, šogad tiks sasniegts 2 miljardu EUR apjoms. Pēc darījumu apjomiem Latvijas uzņēmumi pēc biržas darījumu apjoma ir trešajā vietā pēc Polijas un Krievijas. No Latvijas Biržā tirgojas vairāk nekā 180 uzņēmumi.
Savukārt "Krājaizdevu apvienības" pārstāvis Inesis Feiferis stāstīja par krājaizdevu sabiedrību darbības principiem. Krājaizdevu sabiedrības ir finanšu kooperatīvi, kam darbības mērķis nav peļņas gūšana, bet gan biedriem izdevīgu pakalpojumu piedāvājums. Arī Eiropas Padome atzinusi, ka reģionu attīstībā finanšu kooperatīvi spēlē ievērojami nozīmīgāku lomu par komercbankām. Veiksmes pamatā ir kooperācijas principi – tikai kooperatīva biedri var noguldīt naudu savā krājaizdevu sabiedrībā un tikai biedri var saņemt aizdevumu.
Tādējādi veidojas kopiena, kurā tiek kreditēti tie, kuri ieguvuši vietējo cilvēku uzticību un cieņu, un atbalstu attīstībai saņem tās nozares, kuru esamību pieprasa vietējā sabiedrība. Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā, Polijā, Vācijā, u.c., finanšu kooperatīvi apvienojas un piedāvā saviem biedriem tādus pašus pakalpojumus kā komercbankas – internetbanku, maksājumu kartes, bankomātus, aizdevumus, norēķinus.
Krājaizdevu sabiedrības pazina jau cara laikos – 1913.gadā Latvijā darbojās 236 krājaizdevu sabiedrības. 1940 gadā to skaits bija jau 634 un tās apgrozīja 113 miljonus latu. Mūsdienās Latvijā aktīvi darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības ar kopējo kapitālu 14 miljoniem latu. Krīzes gados tieši krājaizdevu sabiedrības spēja pasargāt vietējos cilvēkus no bankrota, sniedzot finansiālu atbalstu.
Uz sarakstu
