Kokneses viduslaiku pilsdrupas – vēsture un nostāsti
Kokneses pils vēsture
Kokneses pils ir celta uz sena latgaļu pilskalna – pils kultūrslānis iedalās 14 apakšslāņos, no kuriem astoņi pieder laikiem vēl pirms pils celtniecības. Koknese pirmoreiz tiek pieminēta Livonijas Heinriha hronikā 1205. gadā, kad pie Kokneses ķēniņa Vetsekes ieradās bīskaps Alberts. 1207. gadā Vetseke pusi no savas pils un zemēm atdāvināja arhibīskapijai, tādējādi kļūdams par bīskapa vasali.
Bīskaps Alberts 1209. gadā pavēlēja uzcelt labi nocietinātu pili Koknesē. Viena trešdaļa pils tika atvēlēta Livonijas Zobenbrāļu ordenim, divas trešdaļas kā lēnis tika piešķirtas bruņiniekam Rūdolfam no Jerihovas. Gadiem ejot, Kokneses pils nozīme pieauga – 14. gadsimta beigās tā bija viena no trim galvenajām Rīgas arhibīskapijas pilīm, un katru vasaru arhibīskaps ar savu 900 cilvēku plašo galmu pārcēlās uz Koknesi.
15. gadsimta pirmajā ceturksnī arhibīskapa Heninga Šarpenberga laikā pils tika pārbūvēta, un tad arī tika uzcelts tās lielākais tornis jeb Garais Henings. 1479. gadā Kokneses pils kalpoja kā arhibīskapa Silvestra Stodevešera cietums, kuru sagūstīja Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mengede. Līdzīgi notikumi norisinājās 1556. gadā – Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs sagūstīja un pilī ieslodzīja pēdējo viduslaiku Rīgas arhibīskapu Brandenburgas Vilhelmu.
17. gadsimta sākumā pili vairākkārt sagrāba poļi un zviedri. Pēc neskaitāmiem 17. gadsimta kariem Kokneses pilsētas nozīme samazinājās. Pēc netālu esošās Jaunjelgavas upes ostas izveidošanas Koknese zaudēja arī savu nozīmi kā tranzīta centrs. 1701. gada 25. jūlijā agri no rīta tika uzspridzināti abi pils rietumu torņi. Kopš tā laika pils vairs nav apdzīvota, un arī viduslaiku pilsēta tika pamesta.
Kad tika uzcelts Pļaviņu HES, ūdens līmenis pacēlās līdz pat pils pamatiem, un tos sāka apskalot viļņi. Kopš 1990. gada pils tiek nostiprināta – ir uzbūvēta betona aizsargjosla, kā arī notiek pils iekšējās daļas atrakšana un konservācija.
Ar pili saistītie nostāsti
Viens no nostāstiem vēstī, ka dziļi Kokneses pils pagrabos glabājas veca nauda, ko ievācis Velns. Viņš pats to arī sargā, tupot uz lādes maza melna suņa vai čūskas izskatā.
Cits nostāsts atklāj lūk, ko. Reiz Kokneses pils kunga vienīgā meita esot iemīlējusi pils dārznieku. Kad pils kungs padzirdēja, ka viņa vēlas apprecēties ar prastu dārznieku, viņš licis meitu ieslodzīt pils augstākajā tornī, bet dārznieku iemest cietumā. Kungs noprasījis kā vienam, tā otram, vai viņi atmetīšot muļķīgās domas par laulību, bet abi atsakās. Dusmīgais tēvs liek kalpu aizvest uz tuvējo kalnu, uzsiet to uz rata un laist pa kalnu lejā, lai saraustītu gabalos. Meita, to visu redzot pa torņa logu, nolec lejā un nositas.
Vēl tagad dienvidū viņa esot daudzkārt redzēta sēžam Pērses upes krastā un ķemmējam matus. Ja kāds ejot tuvāk, viņa pazūd, tomēr, kad bēgot prom, tad jaunava skrien pakaļ tam, domādama, ka tas esot viņas puisis.
Uz sarakstu
