Bažas par raidījumu nodrošināšanu latgaliešu valodā
"Laikā, kad politiķiem būtu jādomā, kā novirzīt līdzekļus informatīvās telpas stiprināšanai Latgalē, vairākas Saeimas frakcijas izteikušas vēlmi atlaist NEPLP. Latgales sabiedriskajām organizācijām rūp skaidra atbilde uz jautājumu, vai NEPLP atlaišanas gadījumā tiks nodrošināti radio un TV raidījumi latgaliešu valodā, vai sabiedrisko mediju studijas izveide Latgalē būs jaunās padomes un Saeimas politiķu prioritāte?" teikts vēstulē.
Vēstules autori ir nobažījušies par to, kā interesēs "Latvijas reģionu apvienība", kā arī "Vienotības" un ZZS pārstāvji tā vietā, lai atbalstītu NEPLP izstrādātos Latgales informatīvās telpas stiprināšanas pasākumus, lems par pašas padomes atlaišanu? Un vai neizrādīsies taisnība kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) medijos paustajām aizdomām, ka Saeimas deputātu mērķis ir paklausīgu locekļu ielikšana padomē?
"Neskatoties uz to, ka tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 164 500 cilvēki ikdienā lieto latgaliešu valodu, Latgales mediju telpas stiprināšanas jautājumi, kā arī valodas lietojuma nodrošināšana plašsaziņas līdzekļos kopš neatkarības atgūšanas bijuši atstāti pabērna lomā. Tieši pateicoties NEPLP pēdējo gadu darbībai vienīgais latgaliešu raidījums no Latvijas Radio (LR) 4 programmas ir pārvietots uz LR1 programmu un atdzimis kā raidījums "Kolnasāta". Finansējums beidzas 2015.gada nogalē, NEPLP ir vērsies ar aicinājumu pie valdības nodrošināt raidījumu turpmāko finansēšanu," uzsver vēstules autori.
71 000 eiro konkursa kārtībā NEPLP jau trīs gadus novirza Latgales vietējo un reģionālo televīziju un radiostaciju, kā arī producentu grupu atbalstam, kas gatavo programmas latgaliešu valodā par reģiona kultūru un sociālekonomiskajiem jautājumiem.
NEPLP jau pirms gada vērsās valdībā un Saeimā ar iniciatīvu par Latvijas Radio studijas izveidi Latgalē. Politiķu neizlēmības rezultātā nav sperts solis šī projekta īstenošanai. Vēstuli parakstījušo biedrību skatījumā sabiedrisko mediju reģionālās studijas izveide ir priekšnoteikums sabiedriskā pasūtījuma paplašināšanai latgaliešu identitātes un valodas stiprināšanai.
NEPLP loceklis Dainis Mjartāns ir izstrādājis "Latgales elektronisko mediju programmu", kas paredz ar samērojamiem līdzekļiem sasniegt vislielāko auditoriju Latgalē, lai mazinātu kaimiņvalstu informācijas iespaidu uz reģiona iedzīvotāju sabiedriskās domas veidošanu un latgaliešu valodas un vietējās žurnālistikas stiprināšanu. Vēstules autori ir pārsteigti par "Reģionu apvienības" pārstāvja Artusa Kaimiņa Mjartānam adresētajiem pārmetumiem par patriotisma trūkumu. Tieši pēc Mjartāna iniciatīvas jau 2009.gadā pie Nacionālā radio un televīzijas padomes latgaliešu sabiedriskās organizācijas rīkoja piketu pret Latgales informatīvās telpas rusificēšanu.
Savukārt, pateicoties NEPLP locekļa Ivara Zviedra darbībai, divu gadu laikā palielināts finansējuma apjoms reģionālajām TV stacijām. NEPLP ir nodrošinājis reģionālās informācijas daudzumu palielināšanos LR un LTV programmās, kā arī atbalstījusi ReTv izveidi, uzsver vēstules autori.
Atklāto vēstuli parakstījušas biedrības "Latgolys Saeima", "Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība", "Latgales tradicionālās kultūras centrs "Latgaļu sāta", "Upītes jauniešu folkloras kopa "Kūzuls", "Latgaļu rakstniecības muzejs" un Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība "Dzintars".
Uz sarakstu
