Bāriņtiesu darbinieku asociācija: Sabiedrības attieksme pret bāriņtiesām grauj tajās strādājošos
Viņa norādīja, ka bāriņtiesu darbs ar katru gadu kļūst labāks, kvalitatīvāks un kompetentāks. Viņasprāt, publiskajā telpā bieži tiek izplatīta vienpusēja informācija, jo bāriņtiesas nereti nav tiesīgas sniegt informāciju par ģimenēm un situāciju tajās, līdz ar to tiek nostādītas vainīgo lomā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Inga Rudzīte piekrita, ka sociālo dienestu, bāriņtiesu, Labklājības ministrijas (LM) un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti ir ierobežoti informācijas sniegšanā, kā rezultātā nav tiesīgas atspēkot publiski pausto informāciju.
Vienlaikus bāriņtiesu darbu apgrūtina fakts, ka Latvijā ir nepietiekams audžuģimeņu skaits, turklāt nav iespējams ātri atrast bērnam ģimeni, lai viņš nebūtu jāievieto institūcijā. Tomēr LM parlamentārā sekretāre Karina Ploka norādīja, ka ministrija ir veikusi daudz pasākumus, lai nākamgad uzlabotu situāciju ar audžuģimenēm.
Ploka norādīja, ka Latvijā patlaban nevienas audžuģimenes nav 26 pašvaldībās, turklāt nereti tās nav pašvaldības, kas nevarētu atļauties audžuģimenes.
Vienlaikus parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka deinstitucionalizācijas jautājums nav atrisināms ātri, jo tas ir komplekss, kurā iesaistītas daudzas puses, tostarp pašvaldības, sociālie dienesti, LM un citas.
Bērnu un ģimenes politikas departamenta vadītāja Linda Liepa norādīja, ka visi ir vienisprātis, ka labākā vide, kur uzaugt bērnam ir ģimene, tāpēc tika nolemts, ka nepieciešams rast veidu, kā bērnu, ja rodas nepieciešamība, ātri ievietot audžuģimenē. Par tādu risinājumu tiek uzskatīts audžuģimeņu reģistrs, kuru plānots ieviest no nākamā gada.
Tāpat Liepa skaidroja, ka LM plāno audžuģimenēm palielināt atlīdzību un uztura naudu. Visi šie priekšlikumi iesniegti budžeta paketē, un tos plānots ieviest no nākamā gada.
Liepa uzsvēra, ka palēnām notiek virzība uz to, lai internātskolas vairs nebūtu valsts finansētas.
Uz sarakstu
