Skaistā pils starp diviem ezeriem – Stāmerienas pils
Pils vēsture
Arī Stāmerienas pils ir viena no tām, kam diemžēl nācies piedzīvot nopostīšanu, proti, sākoties 1905. gada revolūcijai, Stāmeriena bijis nozīmīgs nemiernieku centrs, un šo cīņu laikā revolucionāri pili nodedzināja. Tā tika atjaunota 1908. gadā, iegūstot jau citu, no iepriekšējā perioda atšķirīgu, izskatu, kam raksturīgas neoklasicisma un jūgendstila iezīmes, kā arī vēlākajos gados pils vairākkārt pārbūvēta un paplašināta.
Stāmerienas muižas pils baronu fon Volfu dzimtas īpašumā palika arī pēc 1920. gada agrārās reformas, un vēl 1930. gados tajā mita Aleksandra fon Volfa kopā ar savu laulāto – pasaulslaveno itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu. Pirms 2. pasaules kara īpašnieki pili bija spiesti pamest, un armija ēku izmantota savām vajadzībām.
Vēlāk Stāmerienas pilī atradies gan lauksaimniecības tehnikums, gan padomju saimniecības "Stāmeriena" kantoris un ciema padomes izpildkomiteja. Ar 1992. gadu pils izmantota epizodiski, proti, tajā norisa izstādes un kultūras pasākumi. Kopš 1998. gada Stāmerienas pili, parku un divas saimniecības ēkas apsaimniekoja nomnieks, savukārt pēc tiesvedības pret to 2016. gadā par pils apsaimniekotāju kļuva Gulbenes novada pašvaldība.
Pils atkal atvērta apmeklētājiem
Pēc ekspertu izteikumiem šī ir viena no desmit skaistākajām Latvijas pilīm, kā arī viens no spožākajiem franču neorenesanses paraugiem. Zāles apdare uzskatāma par vienu no greznākajiem un iespaidīgākajiem neoklasicisma interjeriem Latvijas pilīs.
Pēc lietošanas tiesību atgūšanas pašvaldība divu gadu laikā ir veikusi atjaunošanas un restaurācijas darbus Stāmerienas pils fasādei, jumtam un logiem. Renovācijas laikā atjaunota astoņu šķautņu stikla piramīda jumtā virs galvenajām pils kāpnēm, kā arī izveidota multimediāla ekspozīcija par Volfu dzimtu un lielformāta fotoizstāde par pils vēsturi. Kopš 2019. gada 30. novembra pils atkal savas durvis vērusi apmeklētājiem.
Nelaimīgā mīlestība
Stāmerienas pili ieskauj ne tikai ezeri, bet arī ainavu parks, veidots pēc tā saucamā vēdekļveida principa. Šī parka rota ir Mīlestības ozoli, par kuriem izveidojusies leģenda: stāsta, ka reiz pils barona meitu bijis iemīlējis dārznieks, taču šai mīlestībai nebija lemts piepildīties. Meitenes kāzu dienā dārznieks iestādījis pils tuvumā divus ozolus, savijis tos kopā un teicis, ka viņa mīlestība dzīvos tik ilgi, kamēr zaļos šie koki. Tie ir dvīņu ozoli, kuriem zari saauguši kopā un izskatās tā, it kā divi cilvēki būtu sadevušies rokās – tie turpina augt vēl šobaltdien.
Uz sarakstu
