Saskata nepieciešamību vēl uzlabot Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumprojektu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien turpināja diskusijas par Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojektu, tomēr to vēl nepieciešams uzlabot un deputāti vēl atgriezīsies pie šī jautājuma.

Komisija jau iepriekš diskutēja par dažādiem priekšlikumiem un aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī Saeimas Juridisko biroju vienoties par atsevišķu likuma normu redakciju.

Iepriekš Juridiskais birojs norādīja uz vairākām nepilnībām likumprojektā, piemēram, tajā nav identificēti konkrēti mērķi, nepieciešams konceptuāli izšķirties, vai SEZ teritoriju noteikšana turpmāk tiks nodota valdībai vai to, tāpat kā līdz šim, noteiks Saeima. Juridiskais birojs vērsa uzmanību arī uz citiem konceptuāliem jautājumiem, aicinot veidot darba grupu to izvērtēšanai.

Deputāti aicināja Juridisko biroju sadarbībā ar VARAM atrisināt visus jautājumus, un tad komisija noslēgs darbu pie šī likumprojekta.

Kā ziņots, Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbvietu radīšanai. Kā norāda ministrijā, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Likumprojekti paredz, ka Latgales SEZ teritoriju veido publisku personu un privātīpašumā esošas teritorijas. Privātīpašumā esošā teritorija nevar pārsniegt 30% no Latgales SEZ teritorijas. Ir noteikti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu. Kā galvenie ir teritorijas piederība, teritorijas infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas teritorijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai, plānotie rezultāti, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Ministrija gan nav noteikusi konkrētas pašvaldības, kuru atsevišķām teritorijām varētu noteikt SEZ statusu, jo ir paredzēts Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt Latgales SEZ teritoriju. Tomēr ir noteikts provizoriskais pašvaldību saraksts, kurās varētu atrasties SEZ teritorija un tās iespējamā platība. Plānots, ka maksimālā teritorijas platība nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona, kura kopējā platība ir 14 549 kvadrātkilometri. Attiecīgi 5% ir 727,45 kvadrātkilometri.

Provizoriskajā pašvaldību sarakstā ir iekļauti 17 novadi un Daugavpils. Rēzekne šajā likumā nav iekļauta, jo tai jau ir sava speciālā ekonomiskā zona, kas nebūs pretrunā ar šo likumu, skaidro ministrijā.

Latgales SEZ pastāvēšana ir noteikta līdz 2035.gada 31.decembrim. Paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā ar nākamo gadu.