Plūdu bojātās meliorācijas infrastruktūras remontdarbu izmaksas jau patlaban pārsniedz 500 000 eiro
ZM skaidro, ka pagājušajā nedēļā lielo lietavu dēļ daudzas upes Latgalē un Vidzemē izgāja no krastiem, appludinot plašas platības un nodarot vērā ņemamu postījumus ne tikai lauksaimniekiem un transporta infrastruktūrai, bet arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām.
Valsts nozīmes meliorācijas sistēmām plūdos nodarīti postījumi kopumā trīspadsmit novados - Līvānu novadā cietis Ošas 1. poldera aizsargdambis D-1 un bojāta 31 valsts nozīmes ūdensnoteka, kā arī izskalotas vairāk nekā 30 caurtekas, bojāti nogāžu stiprinājumi, iztekas, gultnē izveidojušies sanesumi un piesērējums.
SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), kam ir deleģēta valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārvaldība, turpina apsekot meliorācijas infrastruktūru, lai apzinātu visus plūdu nodarītos postījumus un zaudējumus.
Tā kā valsts nozīmes ūdensnotekām un hidrobūvēm plūdu radīto bojājumu novēršanai nepieciešamās izmaksas jau patlaban pārsniedz 500 000 eiro, ZM sadarbībā ar ZMNĪ līdz šā gada 15. septembrim iesniegs MK ierosinājumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plūdu bojātās meliorācijas infrastruktūras remontdarbu veikšanai.
Kā ziņots, valdība nolēmusi 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29. augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta ZM.
Tāpat ziņots, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.
Uz sarakstu
