Pēc četriem gadiem plāno ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus skolās
Šodien vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu direktoru un pašvaldību izglītības speciālistu izglītības konferencē Catlaks uzsvēra, ka mācību satura reformas projekts ir unikāls neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas vēsturē.
"Pirmo reizi tas ir demokrātiskākais satura veidošanas projekts. Tajā piedalās aptuveni 370 skolotāju un augstskolu pasniedzēju," skaidroja VISC vadītājs.
Catlaks norādīja, ka jaunais saturs un tā projekts nav pašmērķis. "Mērķis ir skolēns, kas dzīvos un strādās Latvijā šī gadsimta vidū. Ar jauno saturu gribam sasniegt, ka beidzot pārejam no vārdiem uz darbiem - pašam mācību procesam jāveidojas tā, lai rezultātā būtu darbība," skaidroja Catlaks.
Viņš norādīja, ka satura reformas pamatā ir redzējums par skolēnu 21.gadsimtā, kuru raksturo patstāvība un veselīgums, mācīšanās, līdzdarbība un radīšana. "Mācību saturu mēģināts veidot tā, lai virzītos uz šo redzējumu," piebilda Catlaks.
VISC direktors skaidroja, ka pirmskolā bērnam būtu jāapgūst caurviju prasmju pamati, kas nepieciešami turpmāk saturiskos kontekstos. Pamatskolā skolēniem jāapgūst pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbībās jomās, caurviju prasmes, ieradumi, lai varētu tālāk turpināt mācīties visa mūža garumā. Savukārt vidusskolas loma būtu individuāla iedziļināšanās atbilstoši mērķiem, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatus, bet tad specializējoties.
Obligātā mācību satura ietvarā būtu septiņas mācību jomas: valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpauses mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes, teica Catlaks. Mācību jomās iekļautos virkne mācību priekšmetu. Catlaks uzsvēra, ka, domājot pat mācību priekšmetu sadalījumu, pašlaik netiek mainīta esošā slodze.
Runājot par vērtēšanu, Catlaks pauda, ka no 2021./2022.mācību gada visiem 9. un 12.klašu beidzējiem būs obligāti jaunie pārbaudījumi. Tāpat 3. un 6.klasē notiktu arī diagnosticējošie darbi, kas ir skolas un skolotāja instrumenti skolēna progresa mērīšanai.
9.klasē notiktu matemātikas un svešvalodas eksāmeni, kombinēts eksāmens latviešu valodā, Latvijas vēsturē, dabaszinātnēs vai citos priekšmetos un caurviju prasmēs, kur daļa pārbaudījuma projekta formā noritētu mācību gada gaitā. Savukārt vidusskolas noslēgumā eksāmeni notiktu pēc izvēles 4-6 mācību priekšmetos pamatkursa vai A-līmenī.
Catlaks uzsvēra, ka pārbaudījumiem ir jākļūst par mācīšanās procesa daļu.
Jauno mācību saturu skolās plānots pakāpeniski ieviest no 2018.gada septembra, šajā rudenī 100 izglītības iestādēs sākot aprobācijas procesu.
Uz sarakstu
