Līvānu novadā varētu izvērtēt iespēju pievienot pašvaldībai citas teritorijas

Jaunajā pašvaldību kartē novads iezīmēts kā atsevišķa pašvaldība, to neapvienojot ar citām vietvarām. Vaivods pauda, ka gadījumā, jo notiktu citādi, gan pašvaldības vadība, gan iedzīvotāji būtu neizpratnē.

"Pēdējo 20 gadu laikā ir izdarīts ļoti daudz. Ir piesaistīti eksportspējīgi uzņēmumi, veiksmīgi apguvām Eiropas fondus, un to paveicām izdarīt laikā, kad cenas vēl nebija tik augstas. Tas, ko mēs paspējām izdarīt par vienu eiro, tagad citas pašvaldība izdara par diviem," novada panākumus uzvēra Vaivods, lepojoties arī ar samērā augstu atalgojuma līmeni novadā, izglītības iestādēm un jauno baseinu. Vienlaikus viņš neslēpa, ka gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai ir grūtības jaunu speciālistu piesaistē.

Neoficiāli esot izskanējis, ka dažu tuvējo novadu un pagastu deputāti izskata iespēju uzrunāt Līvānus par apvienošanos, un domes vadītājs atzina, ka novads varētu apsvērt šādas idejas, taču iniciatīvai jānāk no pašiem teritoriju iedzīvotājiem. Taču viņaprāt, Līvānu un Preiļu novadu apvienošana nebūru pareiza, jo abi novadi ir pašpietiekami.

"Attīstoties novadam, arī iedzīvotāji kļūst prasīgāki, un viņi nesaprastu, ja būtu citādi. Iedzīvotāji to ir pelnījuši," plānoto reformu komentēja Vaivods.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Uz sarakstu