Latgales reģiona izaugsmes plāns Daugavpilij varētu dot 300 darbvietas
Lai arī līdz plāna realizācijai vēl ir ejams tāls ceļš, Daugavpils mērs valdības atbalstu tam vērtē pozitīvi, sakot, ka plāns Latgales reģiona izaugsmei "dod virzienu, iespēju un pamatu strādāt".
Daugavpilī galveno uzmanību plānots veltīt projektiem, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību, veicot degradēto teritoriju revitalizāciju, attīstot infrastruktūru un izbūvējot jaunas telpas uzņēmējiem. Degradētās teritorijas, kurām būtu nepieciešama revitalizācija, Daugavpilī atrodas gan Ziemeļu rūpnieciskajā zonā, gan Čerepovas rūpnieciskajā zonā, gan Gajokā, gan arī bijušajā Gaļas kombināta teritorijā.
Pārsvarā plānots atbalstīt dažādus pārstrādes pārstāvjus, netiek plānots atbalstīt nekustamo īpašumu attīstības un tirdzniecības nozares. Patlaban ar uzņēmējiem notiek pārrunas par iespējamo sadarbību un interese no viņu puses esot.
Tā kā viens no nosacījumiem ES finansējuma apguvei ir uzņēmēju investīcijas un radītas jaunas darbvietas, ir nepieciešams radīt labvēlīgus apstākļus investoru piesaistei, uzskata Daugavpils mērs.
Viens no veidiem, kā sekmēt reģionam investoru piesaisti, pēc Daugavpils mēra domām, varētu būt speciālo ekonomisko zonu (SEZ) paplašināšana. "Patlaban praktiski nav faktoru, kas liktu potenciālajiem investoriem izvēlēties Latgali par investīciju vietu. Rīgā, Liepājā vai Ventspilī ir ostas, brīvostu teritorijas, dzelzceļa tranzīta tarifi. No šī viedokļa Latgale patlaban ir diskriminētā stāvoklī," norādīja Lāčplēsis.
Līdzīgās domās ir arī Daugavpils biznesa parku operatori, kas uzskata, ka SEZ statusa piešķiršana varētu sekmēt investoru piesaisti šīm teritorijām.
Ja veic atlasi pirms projektu sākšanas, pašvaldība savas kvotas var atdot uzņēmējiem, tādējādi ļaujot viņiem saņemt 50% atbalstu sev nepieciešanās ražošanas infrastruktūras izbūvei. Otrs veids, kādā pašvaldība var dot atbalstu uzņēmējiem, ir izbūvēt telpas un iznomāt tās izsoles kārtībā. Šajā gadījumā ES fondu atbalsts būs 85% un uzņēmējs saņems telpas, kas ir adaptējams konkrētām vajadzībām.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka valdība otrdien, 14.aprīlī, atbalstīja VARAM sagatavoto plānu Latgales reģiona izaugsmei, kas paredz radīt 818 jaunas darbvietas un piesaistīt privātās investīcijas 52,18 miljonu eiro apmērā.
Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam minēts, ka lielāko tā finansējuma daļu veido ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā, un tie ir 52,24 miljoni eiro. Šie līdzekļi tiks ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
Ieguldījumu rezultātā ir plānots izveidot 818 jaunas darbvietas, piesaistīt privātās investīcijas 52,18 miljonu eiro apmērā un samazināt degradētās teritorijas par 124,6 hektāriem.
Ņemot vērā, ka laikā no 2000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 25,7%, ir nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai. VARAM norāda, ka ir jārada priekšnosacījumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai, tādējādi radot arī jaunas darbvietas. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai. Ministrija sagaida, ka tā rezultātā būs vērojams privāto investīciju pieplūdums šajā reģionā.
ERAF finansējums tiks sadalīts pa vairākām pašvaldībām. Daugavpilij un Rēzeknei tiks 17,35 miljoni eiro, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Alūksnes novadam - 11,89 miljoni eiro, bet pārējiem Latgales reģiona novadiem - 23 miljoni eiro. Papildus šim finansējumam Latgales reģiona pašvaldībām būs iespēja pretendēt uz atbalstu citos Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskajos atbalsta mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā atbalsta saņēmēji.
Uz sarakstu
