Latgalē dzīvojošajiem visbiežākais risks īpašumos ir šķidruma un tvaika noplūde
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte, lielākā daļa no šiem negadījumiem Latgalē reģionā radušies šķidruma vai tvaika noplūdes (38%), ugunsgrēka (24%) vai dabas stihiju iedarbības (21%) rezultātā. Salīdzinoši mazākais atlīdzību pieteikumu skaits tiek saņemts par īpašuma apzagšanu un tās laikā radītiem ēkas bojājumiem (7%) vai īpašumam ļaunprātīgi nodarītiem bojājumiem (3%).
"BALTA Latgales filiālēs jauni atlīdzību pieteikumi, kas saistīti ar īpašuma apdrošināšanu, tiek saņemti teju katru dienu. Lai gan liela daļa no pieteikumiem tiek saņemti par mazākas smaguma pakāpes negadījumiem īpašumā, kad cietusi ir tikai viena telpa vai tās daļa, nereti klientiem nākas piedzīvot pavisam smagus negadījumus, kuru cēlonis visbiežāk ir ugunsgrēks. Ēkas atjaunošana var aizņemt arī gadu, kura laikā klientam ir kaut kur jādzīvo, tāpēc, apzinoties potenciālās neērtības šādās situācijās, mēs kā apdrošinātāji ne tikai sedzam ēkas remonta izmaksas, bet arī mājokļa aizvietošanas izmaksas," norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Apdrošinātāja rīcībā esošie dati liecina, ka, lai gan ugunsgrēki īpašumos Latgales reģionā notiek retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde, par šī tipa negadījumiem BALTA cietušajiem Latgalē izmaksā aptuveni trīsdesmit reizes lielākas atlīdzību summas. Pēdējo trīs gadu laikā par uguns nelaimēm īpašumos Latgales reģionā BALTA atlīdzībās izmaksā vidēji 13 014 eiro par gadījumu, kamēr vidējais zaudējumu apmērs par šķidruma vai tvaika noplūdi sasniedz 446 eiro, bet vidējā atlīdzību izmaksa par dabas stihiju postījumu radītajiem zaudējumiem - 410 eiro.
Tāpat dati liecina, ka vissmagākie ugunsgrēku, kā arī dabas stihiju radītie postījumi ēkās ir notikuši Rēzeknē un tās apkārtnē, savukārt nopietnākie šķidruma vai tvaika noplūžu negadījumi - Daugavpilī un tās apkārtnē. Pēdējo trīs gadu laikā par uguns radītiem zaudējumiem ēkās BALTA atlīdzībās Rēzeknē dzīvojošajiem ir izmaksājusi 348 763 eiro, bet par dabas stihiju postījumiem - 7410 eiro. Savukārt par šķidruma un tvaika noplūdes radītiem bojājumiem BALTA Daugavpilī dzīvojošajiem ir izmaksājusi 12 034 eiro.
Pozitīvs fakts ir novērojams Līvānos un tā apkārtnē - pēdējo trīs gadu laikā BALTA nav saņēmusi nevienu īpašuma atlīdzības pieteikumu par ēkas bojājumiem ugunsgrēka dēļ. Taču tieši BALTA Līvānu filiālē, salīdzinot ar citām filiālēm Latgalē, biežāk tiek saņemti pieteikumi par ēkas bojājumiem un zaudējumiem, kas gūti krītošu priekšmetu dēļ. Kā rāda BALTA dati, zaudējumu vidējais apmērs par krītošu priekšmetu radītiem bojājumiem īpašumos Līvānos sasniedz 390 eiro.
Savukārt, izpētot atlīdzību pieteikumu datus par Ludzu un tās apkārtni, novērojams, ka pēdējo trīs gadu laikā par negadījumiem īpašumos Ludzā katru dienu atlīdzībās tiek izmaksāti apmēram 240 eiro. Kopumā šajā periodā BALTA filiālē Ludzā tika saņemti 37 īpašuma atlīdzību pieteikumi, un atlīdzībās izmaksāti 236 088 eiro. Taču interesanta situācija ir novērojama Balvos – lai gan pēdējo trīs gadu laikā īpašumu atlīdzību pieteikumi BALTA filiālē Balvos ir saņemti nedaudz vairāk nekā Ludzā, BALTA katru dienu Balvos dzīvojošajiem atlīdzībās izmaksā aptuveni vien 120 eiro, līdz ar to, kopumā šajā periodā atlīdzībās izmaksājot 119 010 eiro.
Tikmēr BALTA filiālē Krāslavā pēdējo trīs gadu laikā tika iesniegti 30 atlīdzību pieteikumi par negadījumiem īpašumos. Šo negadījumu zaudējumu atlīdzināšanai BALTA kopumā ir izmaksājusi 41 983 eiro. Savukārt uz pusi mazāk negadījumi, kas saistīti ar īpašumu apdrošināšanu, ir notikuši Preiļos, tomēr atlīdzībās BALTA Preiļos dzīvojošajiem ir izmaksājusi vairāk nekā Krāslavā - 67 807 eiro, jo pēdējo trīs gadu laikā Preiļos ir notikuši pāris, tomēr īpaši smagi ugunsgrēki īpašumos.
Uz sarakstu
