Valsts paplašinās atbalstu projektiem Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā

Rīga, 16.jūl., LETA. Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss turpmāk tiks piešķirts projektiem un teritorijām, kas paredz veikt ieguldījumus kopumā 25 dažādas nozares, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ministrija atgādināja, ka Latgales SEZ mērķis ir veicināt reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai, infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Iegūstot Latgales SEZ statusu, uzņēmums var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa un akcīzes nodokļa atlaidēm.

Valdība otrdien atbalstījusi VARAM izstrādātos grozījumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā un likumā Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, kas paredz vairākus risinājumus Latgales SEZ darbības uzlabošanai.

Ministrija skaidroja, ka atbalstītie grozījumi pilnveido esošo atbalsta sistēmu Latgales SEZ, proti, tiek uzlabots normatīvais regulējums, lai nodrošinātu speciālās ekonomiskās zonas statusu piešķiršanu Latgalē tiem projektiem un teritorijām, kur tiek plānots veikt ieguldījumus atbalstāmajās nozarēs.

Kopumā šobrīd ir noteiktas jau 25 atbalstāmās nozares, piemēram, pārtikas, koksnes un metāla produktu ražošana, kā arī ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošana.

Tāpat uzņēmumiem, kuru darbība nav saistīta ar enerģijas kā produkta ražošanu un tirdzniecību, tiks atbalstīta enerģijas ražojošo iekārtu izmaksu ietveršana ieguldījumu aprēķinā, atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajam skaidrojumam.

"Savukārt, ņemot vērā straujo informācijas tehnoloģiju jomu attīstību un nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, turpmāk varēs piešķirt atbalstu arī par investīcijām informācijas tehnoloģiju programmatūrā," skaidroja VARAM.

Plānots, ka pieņemtās izmaiņas veicinās Latgales reģiona attīstību, nodrošinot labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, kā arī mazinās teritoriālo nevienlīdzību.

VARAM atgādina, ka Latvijā ir būtiskas reģionālās attīstības atšķirības un lielākās ir starp Latgali un pārējiem reģioniem. Proti, Latgalē ir trīs reizes mazāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nekā Rīgā. Kā norādīja ministrijā, tas atstājis arī būtisku ietekmi uz iedzīvotāju, darba un dzīves vietas izvēli - pēdējos desmit gados Latgalē iedzīvotāju skaits samazinājies par 25%.

Pēc ministra Jura Pūces (AP) paustā, teritoriālās nevienlīdzības mazināšana ir ministrijas prioritāte, lai pilnveidotu valsts konkurētspēju, un Latgales attīstības veicināšana ir viens no soļiem, kā to panākt.

"Ministrija šobrīd strādā pie risinājumu komplekta jaunai Reģionālai politikai 2021-2027.gadam, un tas būs būtisks atbalsts reģionu stiprināšanai un atšķirību mazināšanai. Tomēr, svarīgi ir ne tikai turpināt meklēt jaunus risinājumus, bet jau tagad uzlabot esošos atbalsta veidus, un šodienas virzītais ministrijas likumprojekts par uzlabojumiem Latgales speciālā ekonomiskā zonā ir viens no soļiem," pārliecināts politiķis.