Reizniece-Ozola: 2016.gadā apstiprinājās Latvijas uzņēmēju spēja pārvarēt nelabvēlīgus ārējos apstākļus

Viņa atzina, ka pēc salīdzinoši spēcīgās izaugsmes 2015.gadā, kad Latvijas ekonomika spēja uzrādīt labu noturību pret ārējās vides šokiem, 2016.gada pirmajos trijos ceturkšņos ekonomikas izaugsme palēninājās līdz 1,4%. Tam par iemeslu bija joprojām nelabvēlīgā situācija ārējā vidē, kā arī lēnāka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieviešana, mainoties fondu plānošanas periodiem.

Kritums ES fondu ieplūdē samazināja investīciju apjomus, vistiešāk ietekmējot būvniecības nozari, kas gada pirmajos trīs ceturkšņos piedzīvoja ap 20% lielu kritumu. Krītoties Krievijas kravu tranzīta apjomiem, vairāk kā par 10% samazinājās kravu apjomi ostās un dzelzceļā, palēninājās arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums, un darba samaksas kāpums vairs nebija tik straujš, kāds tas bija divus iepriekšējos gadus.

"Tajā pašā laikā 2016.gadā vēlreiz apstiprinājās Latvijas uzņēmēju spējas pārvarēt nelabvēlīgus ārējos apstākļus, un iezīmējās vairākas pozitīvas tendences, kas ļauj sagaidīt daudz straujākus attīstības tempus jau tuvākajā nākotnē. Neskatoties uz lēno izaugsmi galvenajos noieta tirgos, apstrādes rūpniecība gada pirmajos desmit mēnešos sasniedza 3,9% pieaugumu. Starp galvenajām izaugsmes nodrošinātājām līdzīgi kā iepriekšējos gados bija kokapstrādes nozare, spēcīgi auga arī metālizstrādājumu un būvmateriālu ražošana. Kārtējo reizi divciparu procentos mērāmu pieaugumu sasniedza datoru un elektronisko iekārtu ražošana, savukārt gada otrajā pusē pēc ilgākas lejupslīdes izaugsmi sāka uzrādīt arī pārtikas nozare," sacīja ministre.

Lai gan kopējais Latvijas preču eksports 2016.gadā nedaudz samazinājās, to noteica galvenokārt reeksporta samazināšanās un naftas produktu cenu kritums. Tajā pašā laikā Latvijā ražoto preču eksports, atskaitot galvenās reeksporta preču grupas, pieauga gandrīz par 3%. Reizniece-Ozola norādīja, ka līdzās preču eksportam, kas jau vairākus gadus spēja uzrādīt labu noturību pret nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, 2016.gadā patīkamu pārsteigumu sagādāja pakalpojumu eksports, kas, neskatoties uz būtisko kritumu transporta nozarē, gada pirmajos desmit mēnešos spēja sasniegt 2,9% pieaugumu.

Lielākā loma šajā kāpumā bija telesakaru, kā arī datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksportam, kas pirmajos trīs ceturkšņos vairāk nekā pusotru reizi pārsniedza iepriekšējā gada līmeni, kamēr informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare kopumā šajā laika posmā augusi par 4,9%. Krītoties apjomiem Latvijā, būvniekiem izdevies atrast pasūtījumus ārvalstīs, un būvniecības pakalpojumu eksports 2016.gadā pieaudzis gandrīz par 70%.

Ministre norādīja, ka līdzās eksporta pieaugošajai lomai Latvijas ekonomikā 2016.gadā iezīmējās arī kreditēšanas aktivizēšanās, tautsaimniecībai izsniegto jauno kredītu apjomiem pieaugot gandrīz divas reizes. Tas vienlaikus ar sagaidāmo straujāku ES fondu līdzekļu ieviešanu norāda, ka nākamajā gadā investīciju apjomi Latvijā var strauji pieaugt.

Vērtējot ārējo vidi, finanšu ministre stāstīja, ka gan Eiropas, gan pasaules kopējā ekonomikas izaugsme 2016.gadā nesasniedza gaidīto. To noteica gan tādi negaidīti politiski pavērsieni kā Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no ES, gan nenoteiktība ASV prezidenta vēlēšanu sakarā, gan izaugsmes palēnināšanās attīstības valstīs, gada pirmajā pusē turpinot kristies izejvielu preču cenām. Pēc pēdējām Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas prognozēm ES kopējā ekonomikas izaugsme 2016.gadā būs bijusi 1,8% līmenī, salīdzinot ar 2015.gada beigās prognozētajiem 2%. Tāpat arī pasaules ekonomika kopumā gaidīto 3,5% vietā 2016.gadā būs augusi tikai par 3%, kas ir zemākais pieauguma temps kopš globālās finanšu krīzes.

Jūnijā par izstāšanos no ES nobalsoja Lielbritānijas iedzīvotāji. Sākotnēji šī ziņa izraisīja paniku finanšu tirgos, taču jau dažas dienas pēc tam fondu tirgi uzsāka strauju kāpumu, ko neapturēja arī ASV prezidenta vēlēšanu negaidītais iznākums. Tieši pretēji - ASV indeksi decembrī sasniedza jaunus rekordus, ko sekmēja prognozes par jaunievēlētā ASV prezidenta ekspansīvāku fiskālo politiku.

Lielbritānijas referendumam un ASV prezidenta vēlēšanām bija ietekme arī valūtas tirgos, kur eiro kurss piedzīvoja kritumu attiecībā pret ASV dolāru. Sagaidot straujāku ekonomikas attīstību, ASV Federālo rezervju sistēma decembrī arī veica otro procentu likmju paaugstinājumu pēckrīzes periodā, kas tāpat stimulēja dolāra kursa kāpumu, un decembrī eiro vērtība pret ASV dolāru nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējo 14 gadu laikā. Šī eiro vērtības pazemināšanās ir labvēlīga Latvijas eksportētājiem uz ASV un citām valstīm, kuru valūta piesaistīta dolāram, taču vienlaikus tā līdz ar importēto preču cenu kāpumu arī var paaugstināt inflācijas līmeni valstī.

"Kopumā tomēr abu šo politisko notikumu ietekme uz pasaules un Latvijas ekonomikas attīstību joprojām nav pilnībā skaidra un ir grūti prognozējama. Lai gan Lielbritānija ir sestā lielākā Latvijas eksporta partnere ar 5,2% īpatsvaru kopējā preču eksportā, lielākā izstāšanās ietekme saistīta nevis ar tiešu tirdzniecības sakaru mazināšanos, bet gan balsojuma radīto nenoteiktību un tās iespējamo negatīvo ietekmi uz kopējo Eiropas izaugsmi. Savukārt ASV prezidenta vēlēšanu iznākums signalizējis par augošām protekcionisma tendencēm pasaulē, kas potenciāli var atstāt ietekmi arī uz Latvijas eksportu," stāstīja ministre.

Viņa norādīja, ka pagājušais gads bija zīmīgs arī ar straujām svārstībām izejvielu preču tirgos, naftas cenai gada sākumā noslīdot līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā - zem 30 ASV dolāriem par barelu. Turpmākā gada laikā cenas gan nedaudz atguvās, decembrī pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) vienošanās ar pārējām valstīm par naftas ieguves samazināšanu Brent jēlnaftas cenai paaugstinoties līdz 55 ASV dolāriem par barelu. Lai arī pēdējo desmit gadu kontekstā šis joprojām ir salīdzinoši zems līmenis, kopā ar metālu un atsevišķu pārtikas izejvielu cenu pieaugumu tas paaugstinās inflācijas līmeni Eiropā, tam pietuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam vēlamajam mazliet zem 2% līmenim.

Reizniece-Ozola arī stāstīja, ka 2016.gada 11 mēnešos nodokļu ieņēmumu pieauguma temps Latvijā bija 7,2%, kas ievērojami pārsniedza iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu faktiskajās cenās, kas šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 1,8%.

Salīdzinājumā ar 2015.gadā veidotajām makrodatu prognozēm, reālie dati liecina par zemākiem 2016.gada attīstības tempiem - tiek prognozēts gan zemāks IKP pieauguma rādītājs, gan darba samaksas fonda pieaugums, gan patēriņš, tādejādi arī nodokļu ieņēmumi būtu prognozējami zemāki. Indikatīvi tiek lēsts, ka pie zemākas attiecīgās makroekonomiskās bāzes, nodokļu ieņēmumi būtu samazināmi par aptuveni 45-50 miljoniem eiro.

"Taču tiek prognozēts, ka kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā pārsniegs plānotos, un tas nozīmē to, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitāte ir augusi un darbs pie iesākto reformu īstenošanas ir turpināms," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Uz sarakstu