Banner 980x90

Pirmajā darbības gadā Latgales SEZ uzņēmumos radītas vairāk nekā 100 jaunu darbavietu

Daugavpils, 25.apr., LETA. Ja visi iesniegtie projekti tiks realizēti, pirmā darbības gada rezultātā Latgales speciālā ekonomiskā zona (SEZ) statusu saņēmušajos uzņēmumos būs radītas vairāk nekā 100 jaunu darbavietu, aģentūrai LETA atzina Latgales SEZ uzraudzības padomes priekšsēdētājs, Daugavpils pilsētas domes deputāts un Latgales partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Vērojot tendences un redzot, ka zonas darbība uzņem tempu, Lāčplēsis prognozēt, ka jau nākamgad šis skaitlis varētu būt krietni lielāks.

Patlaban Latgales SEZ statusu ir ieguvuši tikai vietējie uzņēmumi. Diemžēl ekonomiskās problēmas reģionā ir ļoti asas. Tās atrisināt var, tikai ieguldot lielus līdzekļus ražošanas attīstībā, tādēļ Latgales SEZ gaida arī ārvalstu investorus.

Tās investīcijas, ko savas darbības pirmajā gadā ir izdevies piesaistīt Latgales SEZ, pagaidām nevar būtiski ietekmēt ekonomisko situāciju Latgalē. Ieguldījumi ir vajadzīgi simts reižu lielāki, jo pašreizējām sociāli ekonomiskajām tendencēm ir ļoti dziļas saknes. Disproporcija, ko Latgale nav saņēmusi kopš 2004.-2005.gada, kad Kohēzijas fonda līdzekļi sāka ienākt Latvijā reģiona attīstībai, ir mērāma miljardos eiro.

Taču arī SEZ izveide pilnīgi noteikti ir virzība uz pozitīvo pusi, un viens otrs attīstības projekts bez šī papildu instrumenta varbūt arī nebūtu bijis iespējams. Gan uzņēmumu stabilitāte šodien, gan arī to nākotnes attīstības plāni ir saistīti ar SEZ sniegtajām papildu iespējām. Atrašanās SEZ ir papildu arguments uzņēmumam šeit investēt.

Latgales SEZ atšķirība no citām līdzīgām zonām ir tā, ka SEZ teritorija varbūt tur, kur tas ir nepieciešams. Vēl viena specifiska Latgales SEZ iezīme ir tā, ka uz tās atbalstu pretendējošiem projektiem nepastāv minimālā investīciju robeža. Tas ļauj nākt uz zonu ieinteresētiem uzņēmumiem pat ar minimālu investīciju apjomu.

Iegūstot Latgales SEZ statusu, uzņēmums var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa un akcīzes nodokļa atlaidēm. Sadarbība ar pašvaldību un valsts institūcijām arī ļauj tam justies drošāk, saprotot, ka viņa darbībā ir ieinteresēti publiskās varas pārstāvji, skaidro Lāčplēsis.

Patlaban Latgales SEZ ir iekļāvies Krāslavas kokapstrādes uzņēmums "Varpa" un šūšanas uzņēmums "IV Plus", Līvānu metālapstrādes uzņēmums "LīvMet", Daugavpils šūšanas SIA "East Wear", mašīnbūves uzņēmums "Ditton pievadķēžu rūpnīca", nekustamo īpašumu SIA "Estine" un Rīgas būvmateriālu ražotājs SIA "Eko Nams".

Pilnu interviju lasiet:

http://www.leta.lv/plus/133EDC4A-CB68-B2CE-955A-6CA44250ED54/

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)