Banner 980x90

NEPLP neizpratnē par lēmumu nepiešķirt naudu radio izveidei Latgalē

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pauž neizpratni par Saeimas Budžeta un finanšu komisijas lēmumu nepiešķirt 87 000 eiro Latvijas Radio studijas izveidei Latgalē, kā arī neatbalstīt elektronisko mediju monitoringa un NEPLP sekretariāta kapacitātes stiprināšanu.

Paziņojumā medijiem ar virsrakstu "Budžeta brāķi mediju jomā: Latvijas Radio paliek bez studijas Latgalē, NEPLP - bez adekvāta mediju monitoringa" pausts, ka "Saeimas pieņemtā valsts budžeta 2015.gadam viena no prioritātēm ir nacionālā drošība. Taču tā palikusi bez nepieciešamā finanšu seguma daudz diskutētajā mediju jomā".

Par to liecinot Saeimas Budžeta un finanšu komisijas negaidītais lēmums nepiešķirt 87 000 eiro Latvijas Radio studijas izveidei Latgalē, kā arī neatbalstīt elektronisko mediju monitoringa un NEPLP sekretariāta kapacitātes stiprināšanu, kam nepieciešamie 106 000 eiro nav bijuši papildu finansējums, bet ieekonomēto līdzekļu pārcelšana.

Abas šīs iniciatīvas kā aktuālas un atbalstāmas ar vienbalsīgu "par" pēc karstām debatēm 11.decembrī novērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Dažas dienas vēlāk - 16.decembrī - Budžeta un finanšu komisija abas iniciatīvas pēkšņi noraidīja. Un vienlaikus atrada "lieku" naudu komerctelevīzijas un komercradio projektiem, norāda NEPLP pārstāvji.

Kā aģentūrai LETA skaidroja NEPLP loceklis Dainis Mjartāns, tieši Budžeta un finanšu komisijā daudzu stundu garumā, piedaloties NEPLP pārstāvjiem, notikušas viskarstākās debates, kuru gala rezultātā iniciatīva noraidīta. Pēcāk arī Saeima šo projektu noraidīja.

Tajā pašā laikā gan Ministru kabinetā, gan Budžeta un finanšu komisijā nolemts piešķirt 5000 eiro vietējam "Latgales radio" un vairāk nekā 20 000 eiro "Vidzemes TV" dažādu projektu realizēšanai. Tas noticis bez konkursa un neprasot nozares atbildīgās - NEPLP - viedokli. Tā kā valdība "pa tiešo" no budžeta naudu šiem medijiem piešķirt nevar, par to pēcāk tik un tā būs jālemj NEPLP, kas ir "absurda situācija" pēc būtības, norāda Mjartāns.

Paziņojumā tiek skaidrots, ka Latvijas Radio studijas izveide Latgalē nepieciešama, lai radītu klātesamības efektu reģionā un nākotnē, sadarbojoties arī ar Latvijas Televīziju, veidotu vietējai auditorijai un arī visiem Latvijas cilvēkiem piemērotu sabiedriskā medija saturu.

"Mēs nevaram aizbraukt uz Latgali un katrā mājā pagriezt antenas uz otru pusi, bet, ko mēs varam izdarīt, - ir veicināt pašmāju informācijas līdzekļu attīstību un tas jādara tur, kur valsts ir visvairāk ievainojama, proti, Latgalē. Saeimas balsojums pret sabiedriskā medija - Latvijas Radio - attīstību uz vietas, valsts austrumos, ir balsojums pret valsts drošību," norāda Mjartāns.

NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Tas, ka tiek veiktas korekcijas NEPLP budžeta pieprasījumā, svītrojot no sabiedrības interešu viedokļa akūti nepieciešamās iniciatīvas, norāda uz izpratnes un kopīgas valsts stratēģijas trūkumu mediju politikā, uzsver Mjartāns.

Tāpat ziņojumā skaidrots, ka viena no NEPLP būtiskām funkcijām ir veikt radio un TV satura monitoringu, kas nepieciešams, lai tiktu identificēti Latvijas likumu pārkāpumi. Patlaban NEPLP algo trīs darbiniekus, kuriem būtu jāmonitorē viss Latvijā redzamais un dzirdamais, elektronisko mediju saturs, kas gadā laikā ir vairāk nekā 600 000 stundu. Trūkstošās kapacitātes dēļ patlaban NEPLP "radarā" nonāk nepilns 1% no visa uzraugāmā satura.

NEPLP norāda, ka jau sen ir rosinājusi stiprināt Monitoringa centra kapacitāti gan valdībā, gan Saeimā. NEPLP lūgusi finansējumu vismaz divu jaunu darba vietu izveidei Monitoringa centrā un saņēmusi vienbalsīgu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu atbalstu.

Tomēr pēc budžeta pieņemšanas nauda šiem pieprasījumiem nav piešķirta, atzīmē NEPLP.

Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16.decembrī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu.

Komisija gandrīz sešu stundu ilgajā sēdē izskatīja vairāk nekā 180 priekšlikumus budžeta projektam, un galvenokārt komisija atbalstīja tos deputātu ierosinājumus par papildu līdzekļu piešķiršanu, ko iepriekš atbalstīja valdība.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)