KP: Piena tirgū cenu izmaiņas notiek neproporcionāli
Cenu izmaiņas piena nozarē dažādos tirgus līmeņos notiek neproporcionāli, tomēr cenu dinamika neliecina, ka šajā tirgū pastāvētu aizliegtas vienošanās, noslēdzot piena tirgus uzraudzību, secina Konkurences padome (KP).
KP norāda, ka atšķirīgās cenu izmaiņu tendences ražošanas, pārstrādes un mazumtirdzniecības posmos nereti ir raisījušas uzņēmēju un patērētāju bažas par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tirgus uzraudzība, kuru KP veica ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku, ļāva ekonometriski pamatoti aplūkot datus par cenu izmaiņām un gūt izpratni par cenu veidošanās dinamiku, kas ir svarīga visiem šī tirgus dalībniekiem. Datu kvantitatīvā analīze neliecināja par sakarībām, kas norādītu uz tirgū pastāvošiem konkurences tiesību pārkāpumiem.
Uzraudzības gaitā KP pārliecinājās, ka no pašizmaksas izmaiņām visvairāk atkarīgi ir svaigpiena ražotāji. Savukārt, svaigpiena izmaksām pieaugot, ne vienmēr vienlaikus proporcionāli pieaug arī tā pārstrādātāju cenas.
Būtiskās svaigpiena noieta cenu izmaiņas pārstrādātājus ietekmē četras reizes mazāk nekā ražotājus. Savukārt mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā cenu reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās noieta cenas pieauguma.
Pētījumā netika novērotas tādas svaigpiena cenu izmaiņas, ko būtu izraisījušas izmaiņas pārstrādātāju vai mazumtirgotāju cenu politikā.
Savukārt mazumtirgotāju cenas ar svaigpiena cenu izmaiņām ir saistītas vismazāk, un attiecīgi piena cenu samazinājums veikalu plauktos tiek novērots, ja samazinās pārdotā piena apjoms. Tomēr arī mazumtirgotāji, tāpat kā pārstrādātāji, rēķinās ar tendencēm svaigpiena iepirkumu tirgū. Kopumā mazumtirgotāji ir elastīgi gala pārdošanas cenas noteikšanā.
Tāpat KP atzīts, ka, lai arī piena produktu ražošanas un izplatīšanas ķēdes tirgus dalībnieki tiek ietekmēti uz viņu izmaiņām iepriekšējā gala pārdošanas cenas veidošanas posmā, to reakcijas mērs un attiecīgi starpposmu cenu izmaiņas nav proporcionālas attiecībā pret iepriekšējā posmā radītā spiediena mērogu. Respektīvi, ne vienmēr, izmaksām pieaugot pirmajā piegādes ķēdes posmā, vienlaikus vienādā vai proporcionāli samērīgā skaitliskajā izteiksmē aug gan nākamā ražošanas un piegādes posma, gan gala pārdošanas (mazumtirdzniecības) cena.
Līdzīgi, arī pārstrādātajiem ieviešot izmaiņas individuālajās cenu veidošanas politikās, visi mazumtirgotāji ir spējīgi saglabāt gala pārdošanas cenas iepriekšējā līmenī. Tādējādi piena pārstrādātāji un mazumtirgotāji vairāk tiecas koriģēt savu individuālo peļņas normu, ņemot vērā komplicēto pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību piena produktu tirgū to noteiktā laika perioda apjomu svārstīguma kontekstā, nevis šķietami lineāro pašizmaksu struktūras īstermiņa pārveidošanos.
"Runājot par tirgus dalībnieku iespējamo rīcības saskaņošanu, pieejamo datu kvantitatīvā analīze neliecina, ka kādā no piena un piena produktu ražošanas un piegādes ķēdes posmiem cenu pielāgošanās notiek vienlaicīgi," secina KP.
Uz sarakstu
