Kādas prasmes bērns attīsta, spēlējot galda spēles

Galda spēļu vēsture sniedzas ļoti senā pagātnē, pat tūkstošiem gadu tālā. Daudzu mūsdienās zināmu galda spēļu vēsture meklējama Austrumu zemēs – Indijā, Ķīnā. Galda spēles jau tajos laikos bija ne tikai veids, kā īsināt laiku, bet arī asināt prātu un sacensties. 

Šajā ziņā mūsdienās nekas daudz nav mainījies, jo galda spēles joprojām tiek lietotas tiem pašiem mērķiem. Tomēr šobrīd nopietnu konkurenci galda spēlēm rada viedās tehnoloģijas, tāpēc būtu vērts atcerēties par tiem ieguvumiem, ko sniedz dažādas galda spēles, ko var spēlēt kopā vairāki cilvēki. Īpaši ieteicamas galda spēles ir bērniem, jo tās var palīdzēt attīstīt daudzas nozīmīgas prasmes.

Attīstās loģiskā un stratēģiskā domāšana
Galda spēļu spēlēšana palīdz bērniem attīstīt stratēģisko un loģisko domāšanu, jo nepieciešams trenēt atmiņu, domāt vairākus gājienus uz priekšu, izdomāt, kāda stratēģija varētu ļaut spēlē uzvarēt. Galda spēles pieejamas dažāda vecuma spēlētājiem, lai būtu interesanti izaicinājumi prāta spējām. Šādu prasmju attīstība dos bērnam priekšrocības jebkurā citā dzīves jomā, arī skolas mācību procesā, kur loģiskā domāšana, atjautība un stratēģija ir nozīmīgi elementi.

Tiek nostiprinātas un apgūtas jaunas zināšanas
Galda spēļu klāsts ir ļoti plašs. Katrai no tām var būt sava tēma un specifika. Tā ir lieliska iespēja bērniem apgūt, atsvaidzināt un paplašināt visdažādākās zināšanas. Sākot pat no visvienkāršākā – cipariem, burtiem, krāsām, formām, rēķināšanu – līdz pat padziļinātām zināšanām matemātikā, valodā, ekonomikā, ģeogrāfijā, vēsturē un daudzās citās nozarēs. 

Piemēram, populārā galda spēle Monopols ļauj uzlabot savas zināšanas ekonomikā, matemātikā, izkopt stratēģiju. Monopols ir piemērots jau no 6 līdz 8 gadu vecuma. Monopols ir aizraujoša spēle gan ģimenes, gan draugu lokā. Kā arī spēle Monopols pieejama dažādās versijās, piemēram, Monopols Fortnite, kas izveidots, iedvesmojoties no populārās datorspēles.

Tiek trenētas sociālās un komunikācijas iemaņas
Galda spēles vairumā gadījumu ir paredzētas vismaz diviem un līdz pat 8 spēlētājiem. Tas nozīmē, ka spēle noris kopā ar citiem cilvēkiem. Spēles procesā ir lieliskas iespējas attīstīt un uzlabot dazādas sociālās un komunikācijas prasmes, jo ir jāsarunājas, jāspēj regulēt konfliktsituācijas, kas var rasties spēles gaitā, jo galu galā notiek arī zināma sacensība. Sarunāšanās, pozitīva un pieklājīga komunikācija, noteikumu ievērošana – šāda pieredze bērnam dos iespēju trenēties dažādām dzīves situācijām, kas var būt gan skolā, gan ārpus tās.

Bērns izjūt uzvaras un zaudējuma sajūtu
Ar šo bērniem mēdz būt problēmas, jo viņiem nepatīk zaudēt, viņi rīko scēnas, raud, nemāk priecāties par otra uzvaru. Un tas ir normāli. Jo šādas sajūtas ir neierastas. Bērniem nav tik liela emocionālā noturība un pielāgošanās spēja. Bet galda spēlēs gūtās uzvaras un zaudējumi ir labs treniņš citām dzīves situācijām, kur arī var būt sastapšanās ar šīm pašām emocijām. Tomēr zaudējums nenozīmē, ka ar to jāsamierinās, tā ir arī motivācija nākamajā reizē censties vairāk, izvirzīt mērķi uzlabot savu rezultātu un sasniegt kāroto uzvaru.

Tiek dažādota brīvā laika pavadīšana
Ja mājās ir dažādas galda spēles, tad bērnam ir vairāk iespēju, kā pavadīt brīvo laiku. Lai mazinātu vēlmi pavadīt laiku pie TV, datora vai ar viedtālruni. Vecāku uzdevums ir gādāt par dažādām alternatīvām laika pavadīšanas iespējām. Galda spēles noteikti ir viena no tādām, ko vajag ieviest katrā mājā, izveidojot kaut nelielu kolekciju ar aizraujošām un bērnu vecumiem piemērotām galda spēlēm.