Aicina 27.aprīlī mācību stundas Latgales skolās novadīt latgaliski
1917.gada 26. - 27.aprīlī Latgales kongresā Rēzeknē delegāti pieņēma vēsturisku lēmumu - atdalīties no Vitebskas guberņas, liekot pamatu Latvijas valsts izveidei. Pieņemtajā rezolūcijā tika uzvērts, ka Latgale patur "(..) pylnu tisibu pašnuteikšonas woludas, ticibas, baznicas, skolu un saimestibas, kai ari zemes jautojumā, ..".
Pēc simts gadiem, 2017.gada 5. - 6.maijā, 4.pasaules latgaliešu saietā Rēzeknē, izvērtējot 1917.gada Latgales kongresā pieņemto lēmumu izpildi, tika pieņemta rezolūcija, ar mērķi nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības, saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Saieta dalībnieki vienojās, ka turpmāk vēsturiskā 1917.gada Latgales kongresa atcerei 27.aprīlis ir svinams kā Latgales diena, iekļaujot to likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām|" 2.pantā kā atzīmējamu dienu. Likumprojekts pēc Jura Viļuma iniciatīvas tika sagatavots un iesniegts Saeimai jau pagājušā gada maijā. Šī gada 19.aprīlī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumprojektu lēma virzīt apstiprināšanai Saeimā, piedāvājot to saukt par Latgales kongresa dienu.
Lai iedrošinātu skolotājus lietot latgaliešu (rakstu) valodu arī izglītības procesā, 27.aprīlī sabiedrībā zināmi cilvēki dosies uz skolām, lai tāpat kā iepriekšējā gadā uzrunātu skolēnus novadmācībā.
Vēlmi atbalstīt pedagogus, šajā dienā novadot novadmācības stundu, ir izteikuši režisors Viesturs Kairišs, literātes: Anna Rancāne, Ineta Atpile-Jugane, Sandra Ūdre, Ligija Purinaša, Karonhisake, žurnālisti: Tenis Bikovskis, Vineta Vilcāne, Skaidrīte Svikša, profesores: Lidija Leikuma, Ilga Šuplinska, mūziķi: Arnis Slobožaņins, Sovvaļnīks, Guntis Rasims, kultūras un sabiedriskie aktīvisti: Ruta Cibule, Harijs Bernāns, Andris Slišāns, Astrīda Vucina, Juris Viļums, Lolita Kivleniece-Kuzņecova, Agita Vigupe, Inese Germane, Marta Binduka un citi.
Skolām tiks dāvināta Šuplinskas, Rundānes, Andrejevas grāmata "Gostūs pi Boņuka" (2017), kā arī jaunākie izdevumi – Antuāns de Sent-Ekziperī tulkojums latgaliski "Mozais priņcs" un žurnāla "Via Latgalica" 9. un 10.numurs.
Atbalstīt latgaliešu valodas atgriešanos skolās un ikdienas apritē aicinātas arī citi interesenti.
Aicinājumu parakstījušas biedrības: "Latgalīšu kulturys bīdreiba", "Latgolys Saeima", "Latgolas tradicionālōs kultūras centrs "Latgaļu sāta", Latgalīšu volūdys, literaturys, kulturviesturis školuotuoju asociaceja", "Latgolys Studentu centrs", "Kukuži", Rīgas latgaliešu biedrība "Trešō zvaigzne", " Tautsaimnieks", "Kroma kolna bruoliste", "Latgolys Producentu grupa" un "Upītes jauniešu folkloras kopa".
Uz sarakstu
